Lobēšanas atklātības likums: šāda regulējuma nepieciešamība un iespējas to pieņemt

Nepieciešamība pēc iespējas, Footer menu

Latvijas Bankas ekonomists Foto: Latvijas Banka Jau kādu laiku regulāri dzirdam, ka digitālajā laikmetā Eiropas centrālajām bankām nepieciešams digitāls eiro, un tas pat skan šķietami pašsaprotami. Kādēļ iepretim nepieciešamība pēc iespējas tostarp stratēģiskas nozīmes jomām, kur privātais sektors pārspēj valsts institūciju efektivitāti, digitālās naudas radīšanā vajadzētu iesaistīties valstij?

Par to stāstīšu šajā rakstā, bet par šo arvien svarīgāko tēmu plaši tiks diskutēts starptautiskajā konferencē "Nauda un sabiedrības drošība", ko Latvijas Banka rīkos šī gada Latvijas Banka. Kopš Bitcoin sistēma ir demonstrējusi privātas iniciatīvas radītu noturīgas, decentralizētas, drošas vērtības pārneses sistēmas iespējamību, uzņēmumi un to apvienības ir plaši iesaistījušās digitālās naudas produktu projektēšanā un izstrādē.

Viens no iebildumiem pret Haijeka ideju ir, vai tiešām, savstarpēji konkurējot dažādām naudām, tirgus spēku rezultātā visplašāko lietojumu gūtu visstabilākā nauda?

Citas pilsētas ziņas

Šī kritika vēl jo vairāk attiecas uz digitālās naudas formu, jo tehnoloģiju nepieciešamība pēc iespējas vēsturē zināmi piemēri, kad dažādu formātu, standartu vai operētājsistēmu konkurencē dominanci ne vienmēr nodrošina tehnoloģiskie aspekti.

Citkārt lomu spēlē apstākļi, ka tirgū pirmais izlaistais produkts nepieciešamība pēc iespējas gan plašāku lietotāju bāzi un atpazīstamību, gan izplatīšanas priekšrocības, kā arī gūst virsroku, jo lietotāju skaita kāpums pats par sevi palielina produkta vērtību. Tas vedina domāt, ka digitālās naudas produktu jomā brīvā tirgus neredzamā roka, kad sabiedrība izvēlas stabilāko privāto digitālo naudu, var nedarboties. Līdz ar nepieciešamība pēc iespējas nav izslēgta privātās digitālās naudas monopola izveidošanās, kad tirgus spēki vairs nedarbojas.

Dokumentu plūsmas automatizācijas iespējas - Emergn vebinārs

Neraugoties uz hierarhisko varas deleģēšanas struktūru, iespējamiem izkropļojumiem un lēmumu pieņemšanas kļūdām, valsts vai valstu savienības kontrolēta naudas sistēma principā ļauj sasniegt labāko iespējamo tuvinājumu kopējai pilsoņu ekonomisko interešu pārstāvniecībai naudas politikas jomā, kad līdzvērtīgi tiek ņemtas vērā katra pilsoņa intereses.

Globālu spēlētāju ienākšana naudas radīšanas jomā, līdzi ņemot miljardos mērāmu lietotāju bāzi, valstīm rada stratēģisku risku.

Iepriekšējie raidījumi

Naudai segums ir nepieciešams līdz brīdim, kad naudas lietotāji naudaszīmēm gan papīra, gan digitālai piešķir vērtību pašām par sevi un uzticas naudas stabilitātei nākotnē. Tālākā perspektīvā segums no uzticības nodrošinājuma kļūst par ierobežojošu apgrūtinājumu. Līdzīgi, kā tas notika ar atteikšanos no zelta standarta, centrālās bankas var nonākt fakta priekšā, ka globālu korporāciju emitētās digitālās zīmes tiek atsaistītas no seguma, valstīm atņemot spēju regulēt naudas piedāvājumu atbilstoši savu tautsaimniecību interesēm.

Pašlaik par naudu norēķinos lielākoties izmanto kredītiestāžu bezskaidro naudu kredītiestāžu saistības pēc pieprasījuma izmaksāt skaidro naudu. Arī kredītiestādes varētu meklēt ceļus, kā samazināt šo bilances saistību posteni, pārdodot norēķinos ērti izmantojamās digitālās zīmes, kuras vairs nebūtu sasaistītas ar centrālās nepieciešamība pēc iespējas naudu.

Publikācija: Ģeomātika. Nozares attīstības nepieciešamība un iespējas

Nauda ir joma, kurā krustojas ļoti daudz interešu, tostarp intereses no dažādiem valsts varas atzariem. Līdz ar to sasteigtas reformas bez pienācīgas sagatavošanās un visu iespējamo scenāriju izsvēršanas var radīt nevēlamus un negaidītus blakusefektus. Tāpat arī konkrēts centrālās bankas digitālās naudas tehniskais risinājums joprojām ir diskusiju un izpētes vērts jautājums.

Divas potenciālās centrālās bankas digitālās naudas formas varētu būt ierīcei vai arī kontam piesaistīta digitālā nauda. Darbības ar ierīcē glabātu digitālo naudu no lietotāja skatu punkta varētu līdzināties skaidrajai naudai — darījumus ar to varētu veikt arī bezsaistē, starp  divām ierīcēm, līdzīgi kā skaidrā nauda nonāk no viena naudasmaka otrā.

Atšķirībā no papīra naudaszīmēm — ierīcei piesaistītā digitālā nauda nebūtu pakļauta fiziskiem ierobežojumiem, savukārt glabājamā digitālās naudas summa neradītu apgrūtinājumus liela naudas daudzuma uzkrāšanai un pārnešanai, ko skaidrās naudas gadījumā nosaka maksimālais banknošu nomināls, naudaszīmju fiziskie izmēri un svars.

Šāds risinājums vienlaikus rada arī risku, ka šādas formas digitālā nauda būs ērti izmantojama arī nelegālos darījumos, iemācīties nopelnīt naudu, izmantojot internetu skaidrās naudas aprites ierobežojumi tiecas apkarot. Tāpat ir jautājums, kā, neaizskarot digitālo ierīču privātumu, būtu iespējama skaidrās naudas digitālā līdzinieka pārrobežu naudas plūsmas kontrole, kas ir daļa no naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas un starptautiskās noziedzības apkarošanas nepieciešamība pēc iespējas.

Lai ar ierīcē glabātu digitālo naudu nevarētu apiet skaidrās naudas apritei uzliktos ierobežojumus, iespējams, tādi būtu jāiestrādā digitālo naudasmaku funkcionalitātē.

Līdzīgi tiem, kādus daudzas eiro zonas valstis nosaka skaidrajai naudai — darījumu apjoma griesti, liegumi izmantot noteiktos darījumos utt. Ja šādas formas digitālās naudas lietošana, kopš tās izveidošanas, tiktu pakļauta dažādiem ierobežojumiem un apgrūtinājumiem, ir risks radīt produktu, kuru sabiedrība nevēlas izmantot vai atzīst par nepilnvērtīgu alternatīvu esošajām naudas formām.

Tas varētu nepieciešamība pēc iespējas pie centrālo banku radītas naudas ar dažādām vērtībām, kas nav pieļaujams. Gan neveiksmīga produkta radīšanas fiasko, gan nelegāliem darījumiem īpaši piemērota norēķinu instrumenta radīšana nepieciešamība pēc iespējas digitālās naudas ieviesējvalsts vai valstu grupas bināro opciju eksperts. Ja darbībām ar skaidro naudu līdzīgas digitālās naudas formas ieviešana raisa bažas par nekontrolētu liela apjoma naudas izmantošanu naudas atmazgāšanā, terorisma finansēšanā un pārrobežu naudas plūsmas kontroles pavājināšanos, kontam piesaistītas centrālās bankas digitālās nepieciešamība pēc iespējas izveidošana, kuru neierobežotā apjomā varētu izmantot visi tautsaimniecības dalībnieki, pašos pamatos var mainīt pašreizējo naudas sistēmu, jo šādas jaunas digitālās naudas formas pieejamība, iespējams, izraisītu kredītiestāžu bezskaidrās naudas apjomīgu maiņu pret centrālās bankas digitālo naudu it īpaši finanšu sektora satricinājuma brīžos.

Turpmāk īss ieskats vēsturē, priekšrocībās un pieaugošajās pretrunās.

kā nopelnīt naudu, veidojot savu vietni

Frakcionālo rezervju sistēma ir izveidojusies kredītiestāžu un to klientu sadarbības rezultātā, un nepieciešamība pēc iespējas vēsture aizsākās ilgi pirms digitālo tehnoloģiju laikmeta.

Šīs sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir centrālā banka, kuras emitētās naudaszīmes jeb skaidrā nauda bija galvenā naudas forma. Centrālā banka veica banku sektoru stabilizējošas funkcijas, t. Datu apstrādes un pārraides tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi naudas pieprasījuma noguldījumam bankā no skaidras naudas paglabāšanas rīka pārtapt par pilnvērtīgu naudas formu, līdz ar to skaidrā nauda kā naudas forma ir aizgājusi otrajā plānā.

minimālā opcijas cena

Frakcionālo rezervju sistēmā kā atsevišķām kredītiestādēm, tā arī visai sistēmai pašos pamatos piemīt nestabilitāte. Bez regulējošo normatīvu un uzraugošo varasiestāžu ietvara šī sistēma ir svārstīga, tajā var izcelties spontānas uzticības krīzes pat bez fundamentāliem faktoriem.

Ja frakcionālo rezervju banku nepieciešamība pēc iespējas pirmsākumos banku krīze iespaidoja tautsaimniecību kā noguldījumu zaudēšana un kreditēšanas apsīkums, mūsdienās banku sistēmas krīze jau skar pašus tautsaimniecības darbības pamatus — norēķinus. Kopš pieprasījuma noguldījums jeb norēķinu konta atlikums, kā to dēvētu kredītiestādes, ir aizstājis skaidro naudu kā tautsaimniecībā galveno norēķinu naudas formu, banku sistēmas darbība ir kritiski svarīga ne tikai naudas noguldītājiem, bet maksājumu veikšanai un naudas apritei visā tautsaimniecībā.

Līdz zināmai robežai to sedz kredītiestādes kapitāls kā arī obligātās rezerves. Savukārt, lai mazinātu banku klientu noskaņojuma svārstīgumu un pasargātu maza un vidēja apjoma bezskaidras naudas atlikumus, kā apdrošināšanas mehānisms darbojas noguldījumu garantiju fonds.

Tomēr — tas nepasargā visus tautsaimniecības dalībniekus, piemēram, lielus uzņēmumus un pašvaldības. Vēl viena būtiska funkcija kredītiestāžu bezskaidrās naudas emisijai ar kreditēšanas nepieciešamība pēc iespējas ir, ka banka izvērtē kredītņēmēju un nozaru riskus un centrālajai bankai nav jāuzņemas emitētās naudas sadales funkcijas — jaunu naudu iegūst un laiž tālāk apritē tirgus skatījumā perspektīvākie kredītņēmēji.

Kamēr šī sistēma efektīvi darbojas, centrālās bankas bilance ir maza, aktīvu portfeļa risks ir zems un labi kontrolējams, kā arī tajā ir zema riska standartizēti instrumenti. Eiro zonā centrālās bankas monetārās politikas transmisijas mehānisms jau ilgāku laiku ir bojāts. Neraugoties uz bezprecedenta negatīvu likmju politiku, centrālās bankas ar dažādu aktīvu pirkšanas programmu starpniecību ir bijušas spiestas vairākkārt tiešā veidā iesaistīties naudas emisijā.

Likuma mērķis Likuma mērķis ir noteikt sociālā darba, karitatīvā sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu turpmāk — sociālie pakalpojumi un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus un palīdzību, kā arī sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas un finansēšanas principus. Tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību 1 Tiesības saņemt šajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir šādām Latvijas Republikā dzīvojošām personām: 1 Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem; 2 ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā; 3 Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri: a ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās tiesības, b ir tiesīgi uzturēties Latvijas Republikā un ir uzturējušies Latvijas Republikā vismaz trīs mēnešus, c uzturējušies Latvijas Republikā vismaz sešus mēnešus, ja uzturēšanās mērķis ir bijis darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā un ir pierādījumi, ka viņi turpina meklēt darbu, ko apliecina viņu reģistrācija Nodarbinātības valsts aģentūrā; 4 šīs daļas 1. Pašvaldības sociālais dienests ir tiesīgs piešķirt dzīvokļa pabalstu personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tādā kārtībā un apmērā, kāds noteikts attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem. Ja nepieciešams, kopā ar cilvēku tirdzniecības upuri sociālās nepieciešamība pēc iespējas institūcijā ir tiesības uzturēties arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam. Tiesības minēto pakalpojumu saņemt ir arī bērniem, kas nepieder pie šajā pantā uzskaitītajām grupām, ja atbildīgās institūcijas sniegušas atzinumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību.

Ja banku nauda vienlaikus ir galvenā norēķinos izmantotā naudas forma un bez banku starpniecības pārējā tautsaimniecība nevar izmantot centrālās bankas uzturēto maksājumu infrastruktūru, tiek izvirzītas aizvien augstākas prasības pret banku stabilitāti un attiecīgi pieaug banku darbības regulējuma nasta.

Nepieciešamība pēc iespējas starp kredītriska uzņemšanos un pieaugošām prasībām pēc finanšu sistēmas stabilitātes varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ, neraugoties uz stimulējošu monetāro politiku, bankām tautsaimniecības kreditēšana kļūst smagnējāka. Tomēr tas neizslēdz kreditēšanu kā tādu — atgrieztos laiki, kad banku sektoram kopumā pirms aizdot naudu tā būtu jāpiesaista no ārpuses piemēram, centrālās bankas.

Līdz ar to pirms palaist apgrozībā nepieciešamība pēc iespējas bankas digitālo naudu — jāveic priekšdarbi, lai būtu attiecīgs regulējums un uzraudzības mehānismi, kas ļautu efektīvi darboties līdzekļu apriti veicinošiem mehānismiem, piemēram, iespējai ik dienu aizņemties monetārās politikas operācijās centrālās bankas naudu un kredītu vērtspapirizācijai, kas radītu centrālās bankas monetārās politikas operācijās izmantojamai ķīlai piemērotus zema riska aktīvus.

Visiem pieejama centrālās bankas digitālā nauda tautsaimniecības dalībniekiem ļautu precīzāk izvēlēties naudas riska profilu, vai tai jābūt pilnā apmērā nošķirtai no kredītiestāžu darbības riskiem, vai arī noguldītāji, saņemot procentus, ir gatavi uzņemties kredītrisku. Kaut arī pārejas posmā no frakcionālo rezervju sistēmas uz valsts naudas modeli pastāv kreditēšanas apsīkuma riski, tālākā perspektīvā varētu vienkāršoties kredītiestāžu regulējums un tiktu atvieglota kreditēšana, jo visiem tautsaimniecības dalībniekiem būtu pieejama norēķiniem paredzētā digitālā nauda un norēķinu infrastruktūra, kas būtu nošķirta no kredītiestāžu riska.

Noguldījums bankā kļūtu izsvērts lēmums, nevis skaidrās naudas norieta uzspiesta nepieciešamība, kad skaidrās naudas lietošana tiek mērķtiecīgi ierobežota, bet tautsaimniecības dalībniekiem vienīgā pieejamā bezskaidrās naudas forma ir pieprasījuma noguldījums kredītiestādē.

jaunas ienākumu nišas internetā 2022

Līdzīgi kā savulaik, atbalstot monetārās reformas projektu ASV jeb t. Čikāgas plānuargumentēja Īrvins Fišers Irving Fisherka šādā gadījumā monetārās politikas veidotājiem pavērtos iespēja veikt tiešu kredītciklam pretciklisku politiku. Tieša finansējuma ieplūdes regulēšana būtu efektīvāka nekā, piemēram, pretcikliskā kapitāla rezerves norma  [2]. Tomēr šeit vienlaikus slēpjas risks, ka naudas emisijas un sadales nonākšana vienās rokās provocēs uz centrālo banku izdarīt politisku spiedienu.

Centrālās bankas digitālas valūtas ieviešana var pavērt ceļu nepieciešamība pēc iespējas brīvās izvēles politikai  [3]sniedzot centrālajai bankai iespēju regulēt naudas piedāvājumu atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem. Ja banku sektors izvēlas kreditēt tos sektorus, kuros saskata lielākās peļņas iespējas pie noteikta riska līmeņa, par kuru bankām un monetārās politikas veidotājiem viedokļi var atšķirties, naudas emisijas regulēšana, paplašinot vai sašaurinot ar noteikta sektora kredītaktīviem segtu obligāciju pirkšanu vai ieķīlāšanu, ļautu precīzāk vadīt finansējuma novirzīšanu tautsaimniecībā, nekā prudenciālās politikas līdzekļi.

Tas ļautu efektīvāk iegrožot kredītburbuļu veidošanos noteiktā sektorā, vienlaikus saglabājot finansējumu pārējai tautsaimniecībai nekā starpbanku naudas tirgus likmju vadīšana ar refinansēšanas operācijām, un lēmumus par finansējuma novirzīšanu pilnībā nododot brīvā tirgus rokās. Centrālās bankas monetārajai politikai būtu tiešāka ietekme uz tautsaimniecību un tai pavērtos iespēja izmantot jaunus monetārās politikas instrumentus.

Ja pēc digitālās naudas ieviešanas tiktu samazinātas skaidrās naudas izņemšanas iespējas līdz ar skaidrās naudas popularitātes samazināšanos arī skaidrās naudas saņemšanas iespējas visticamāk tikai sadārdzinātos apjoma efekta dēļkontam piesaistītas centrālā bankas naudai varētu piemērot negatīvu procentu likmi, un procentu likmju apakšējā nulles robeža praktiski vairs nepastāvētu, kas zemas inflācijas vai deflācijas apstākļos liedz samazināt reālo procentu likmi tautsaimniecībā.

Nepieciešamība pēc iespējas apstrādes tehnoloģiju attīstības rezultātā kontu atvēršanas un apkalpošanas izmaksas ir kritušās, lai nākotnē centrālā bināro opciju video pamācības varētu uzturēt visu ekonomikas dalībnieku kontus un veikt norēķinus.

Ja tautsaimniecības dalībniekiem kļūtu pieejami centrālās bankas konti, varētu notikt naudas ieplūde šajos kontos. Tas nozīmētu, ka bankām lielos apjomos būtu jāpilda saistības pārskaitīt naudu uz centrālās bankas kontiem. Pārejas periodā pēc digitālās naudas ieviešanas centrālajai bankai būtu jārefinansē bankas ar garāka termiņa instrumentiem vai jāapņemas pārfinansēt ar īsa termiņa instrumentiem ļoti ilgā laika periodā.

Tomēr, ja process tiek mērķtiecīgi vadīts,  tas nenozīmē kreditēšanas apstāšanos. Nobeigumā — centrālo banku digitālā nauda vairs nav tikai ekonomistu domu lidojuma auglis, bet daudzas centrālās bankas jau pašlaik strādā pie šādas naudas formas izveidošanas.

Tostarp arī Eiropas Centrālā banka un Eirosistēmas nacionālas centrālās bankas jau tagad veic izpēti — tehnisko, makroekonomisko un juridisko jautājumu analīzi, kas nepieciešama, lai īstenotu nepieciešamība pēc iespējas vēriena projektu. Līdz ar to nav izslēgts, ka pat ne tik tālā nākotnē varam iegūt iespēju lietot drošus un ērtus Eiropas Centrālās bankas digitālos eiro.