Latvijas ārējās tirdzniecības programma - Latvijas Vēstnesis

Sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus, Linguee Apps

Eiropas valūtas kursa mehānisms Ievads Pirmspievienošanās fiskālās uzraudzības procedūras starp Eiropas Sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus un Eiropas Savienības kandidātvalstīm ietvaros Latvija jau trešo reizi ir izstrādājusi Pirmspievienošanās ekonomisko programmu PEP.

PEP apraksta valsts īstenoto un plānoto makroekonomisko politiku, rāda vidēja termiņa attīstības scenāriju, kā arī sniedz informāciju par būtiskākajām strukturālajām reformām, iezīmējot to īstenošanas pasākumus.

Iestāšanās sarunu noslēgums un gaidāmā Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijas veiksmīgā makroekonomiskā politika un strukturālo reformu īstenošana ir ļāvusi izpildīt Kopenhāgenas ekonomiskos kritērijus, par galveno šī gada PEP uzdevumu izvirzot tautsaimniecības konverģences ar attīstītākajām ES valstīm veicināšanu un gatavošanos dalībai Eiropas Monetārajā savienībā, ņemot vērā to, ka programma apskata laika periodu līdz Pirmspievienošanās ekonomiskā programmas izstrāde sagatavo analītisko bāzi un kapacitāti Konverģences programmas jaunajām dalībvalstīm tā būs jāiesniedz līdz Makroekonomiskās attīstības scenārijā ir izmantoti vienotie, Eiropas Komisijas iesniegtie ārējās vides pieņēmumi.

PEP izstrādē ir ņemti vērā Eiropas Komisijas un citu ieinteresēto pušu komentāri par iepriekšējo gadu programmām. Latvijas Tāpēc ir iespējama zināma informācijas pārklāšanās ar iepriekšējā gada PEP. Pirmspievienošanās ekonomiskā programma tika izstrādāta atbilstoši iepriekšējos gados izveidojušai procedūrai - PEP sagatavošanu nodrošināja Finanšu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas, Satiksmes, Tieslietu, Sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus, Veselības, Vides aizsardzības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijām, Valsts Kanceleju, Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju.

Pirmspievienošanās ekonomiskā programma sastāv no četrām galvenajām sadaļām - pašreizējās ekonomiskās situācijas analīzes, makroekonomiskās attīstības scenārija, valsts finanšu vidēja termiņa politikas un ar ekonomikas attīstību saistīto svarīgāko strukturālo reformu apraksta, kas balstās uz atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu sniegto informāciju. Kopsavilkums Latvijas tautsaimniecības attīstību pēdējos gados raksturo strauji izaugsmes tempi, aktivitātes pieaugums visās nozīmīgās ekonomikas nozarēs, investīciju kāpums, zema inflācija.

Latvijas ārējās tirdzniecības programma - Latvijas Vēstnesis

Pozitīvas izmaiņas uzrāda arī darba tirgus indikatori - pakāpeniski samazinās bezdarbs, pieaug nodarbināto skaits, sekojot darba ražīguma kāpumam, palielinās iedzīvotāju reālie ienākumi. Kā galvenie ekonomisko problēmu indikatori Latvijā sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus paliek salīdzinoši augstais maksājumu bilances tekošā konta deficīts un augstais bezdarba līmenis atsevišķos valsts reģionos.

sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus

Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir ilgtspējīga un sabalansēta ekonomiskā un sociālā attīstība. Šī mērķa sasniegšanai svarīga ir pārdomātas fiskālās un monetārās politikas ievērošana, kā arī nosprausto struktūrpolitikas pasākumu veiksmīga realizācija.

Turpmākajos gados ekonomikas pieaugums saistās ar investīciju palielināšanos, eksporta attīstību un stabilu iekšējā patēriņa kāpumu.

tirdzniecības barjeras - English translation – Linguee

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, sagaidāms nodarbinātības pieaugums, tomēr lielākā loma izaugsmē būs produktivitātes palielināšanai. Eksporta pieaugumam vidējā termiņā pārsniedzot importa pieaugumu, pakāpeniski samazināsies maksājumu bilances tekošā konta deficīts.

Paredzamā iestāšanās Eiropas Savienībā mainīs Latvijas monetāro politiku. Latvijas Bankas izstrādātā stratēģija paredz esošo lata piesaisti SDR valūtu grozam mainīt uz piesaisti eiro no Vienlaikus Latvija paredz iesaistīties Eiropas valūtas kursa mehānismā VKM IIun pēc visu nepieciešamo Māstrihtas kritēriju izpildes pievienoties Eiropas ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Latvijas fiskālās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt tādu valsts kopbudžeta fiskālo deficītu, kas sekmētu tautsaimniecības izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti.

Zems fiskālā deficīta līmenis noteiks zema valsts parāda līmeņa saglabāšanos.

Petraviču par sadarbības grupas veidošanu un vairāku būtisku jautājumu risinājumiem LTRK Padomes locekļi pirmdien, 4. Tikšanās laikā tika pārrunāts pašreiz parlamentā aktuālais virsstundu samaksas regulējums, kurus  Valsts Prezidents atgriezis atpakaļ Saeimā, otrreizējai caurlūkošanai. Gan LTRK, gan Ārvalstu Investoru padome, gan arī Tiesībsarga birojs jau iepriekš vairākkārt norādīja, ka šāda norma ir nepieņemam, jo nerisina darbaspēka konkurētspējas jautājumus Baltijas valstu līmenī. LTRK piedāvājums risinātu gan iepriekš minētās konkurētspējas problēmas, gan arī mazinātu ēnu ekonomiku. Ministre norādīja, ka nav pareizi virsstundu samaksu sasaistīt ar ģenerālvienošanos jo tas ir drauds mazajiem uzņēmējiem, it īpaši reģionos, tādēļ svarīgi rūpēties par biznesa vidi kopumā nevis atbalstīt atsevišķas nozares.

Strukturālo reformu veiksmīga realizācija nodrošinās ekonomiskās izaugsmes stabilitāti, sekmēs konverģences procesu un dziļāku integrāciju Eiropas un pasaules ekonomikā. Sakārtota un labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir būtiska tālākai tautsaimniecības attīstībai, iedzīvotāju labklājības pieaugumam.

Latvijas izaugsme liecina, ka tā tagad gūst augļus no iepriekšējo gadu tautsaimniecības reformām, tomēr šis darbs ir jāturpina, apzinoties esošos trūkumus un darbības vides izmaiņas. Privatizācijas process ir praktiski noslēdzies, un privātā iniciatīva un kapitāls ir galvenie attīstības dzinējspēki. Tāpēc ir svarīgi radīt tādu regulējošo vidi, kas maksimāli ļautu šai privātajai iniciatīvai būt efektīvai un nest labumu visai sabiedrībai.

Apzinoties tirgus ekonomikas stiprās un vājās sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus, valdībai ir jānodrošina atbilstošas konkurences politikas, maksātnespējas procedūru, sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas skaidru tiesisko risinājumu un efektīvu administrēšanu. Šajā jomā iepriekšējos gados ir paveikts liels darbs, ir izveidotas un uzsākušas darbu jaunas institūcijas, ir sasniegti redzami rezultāti. Tomēr, ņemot vērā dinamiskās izmaiņas, starptautiskās integrācijas procesus, darba apjoms šajā sfērā saglabājās liels, un parādās aizvien jauni uzdevumi.

Laidienu arhīvs

Līdztekus regulējošai politikai valdība plāno un īsteno aktīvu attīstības politiku, kas veicina ekonomikas konkurētspējas palielināšanos.

Mazie un vidējie uzņēmumi ir potenciāls, ko Latvija vēl neizmanto pilnā mērā, īpaši ņemot vērā to ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību un labklājību.

  • Послышались гудки.
  • Я никогда не распечатываю свои мозговые штурмы.
  • Это была вынужденная мера.
  •  Понятно.
  • Bizness no nulles pelna naudu

Kvalitātes nodrošināšanas un eksporta veicināšanas politiku mērķi ir panākt efektīvāku Latvijas iesaistīšanos ES vienotajā tirgū, stiprināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Ilgtermiņa ekonomiskās attīstības pamats ir atbilstoša inovāciju politika. Visu līmeņu un veidu infrastruktūras attīstība ir būtiska visām ekonomikas nozarēm un spēlē svarīgu lomu valsts attīstībā. Transporta, sakaru sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus informātikas politika ir cieši saistīta gan ar uzņēmējdarbības vidi, gan reģionu attīstību, gan jauno tehnoloģiju attīstību.

Transporta infrastruktūras, līdztekus vides infrastruktūras un reģionālās attīstības projektiem ir lielākie finanšu resursu saņēmēji no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem fondiem. Īpaša attīstības politika tiek realizēta lauku reģionu un lauksaimniecības atbalstam, kuras mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku vides izveide. Attīstīts kapitāla tirgus un atbilstošs finanšu pakalpojumu piedāvājums ir būtiski elementi tirgus ekonomikas funkcionēšanai.

Pašreizējā attīstība Latvijā ir ļoti pozitīva, finanšu sektora loma ekonomikas izaugsmē aizvien palielinās, pieaug tā efektivitāte, augstā līmenī ir nodrošināta šī tirgus uzraudzība.

Latvijas Gāze vebinārs, 2017

Darba tirgu pašreizējā posmā raksturo gan pozitīvu tendenču parādīšanās nodarbinātības indikatoros, gan joprojām izteikti zema ekonomiskā aktivitāte, augsts bezdarbs Latvijas reģionos, īpaši Austrumlatvijā.

Panākt būtiskus uzlabojumus ir iespējams tikai veicot koordinētus pasākumus, kas skar plašu politiku loku - infrastruktūra, reģionālā attīstība, izglītība, aktīvie nodarbinātības pasākumi. Svarīgs jautājums Latvijā ir arī valsts pārvaldes darbības uzlabošana un kapacitātes palielināšana. Atklātāka, atbildīgāka un efektīvāka valsts pārvalde ir mērķis, kas ir izvirzīts šī sektora reformai. Būtiska šīs reformas sastāvdaļa ir arī valsts sektorā strādājošo darba samaksas sistēmas izveide, kas nodrošinātu tās atbilstību darba tirgus realitātēm un piesaistītu kvalificētus darbiniekus valsts sektorā.

Iedzīvotāju novecošanās un ar to saistītais sociālo izdevumu pieaugums bija pamats Latvijā notikušai pensiju reformai. Latvijā ir ieviesta trīspakāpju pensiju sistēma, kurai ir jānovērš ar iedzīvotāju novecošanos un noslodzes pieaugumu saistīto spiedienu uz sociālo budžetu.

  •  - Что он хочет этим сказать?» - Четыре на шестнадцать, - повторил профессор.
  •  - Беккер понял, что совершил какой-то промах.
  • Пытаясь подняться на ноги, Стратмор в ужасе смотрел на предмет, зажатый в его пальцах: это была рука Чатрукьяна, обломившаяся в локтевом суставе.
  •  - Ты только подумай: «ТРАНСТЕКСТ» бьется над одним-единственным файлом целых восемнадцать часов.
  • Eulera viļņi un definēšanas prakse tirdzniecībā
  • Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu

Atšķirībā no pensiju reformas, veselības aprūpes reforma vēl nav panākusi gaidāmos rezultātus, un šogad ir uzsākts jauns reformas posms. Strukturālo reformu ietekme uz budžetu nav viennozīmīga, lielākā daļa pasākumu tiek realizēti zināmā laika posmā, un to pilnīga atdeve parādās vidējā vai ilgākā termiņā.

sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus

Lielākā daļa plānoto reformu pasākumu notiks jau esošo budžeta līdzekļu ietvaros un neprasa papildus finansējumu. Tomēr ierobežotie budžeta resursi, protams, neļauj visās reformu sfērās ieguldīt vēlamo finanšu apjomu, dažkārt tādejādi samazinot arī pašu reformu efektivitāti.

Liela pozitīva ietekme tādēļ ir gaidāma no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem un nākotnē arī strukturālajiem fondiem, kas būtiski papildina Latvijas valsts finansējumu. Līdzšinējā ekonomiskā attīstība Latvijas vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums laika periodā no Īpaši strauji Latvijas ekonomika attīstās pēdējos gados, Stabili attīstījās pakalpojumu sektors, kura pieaugums salīdzināmās cenās bija 5,9 procenti.

Pakalpojumu sektora īpatsvars kopējā sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus vērtībā sasniedza 70,6 procentus.

sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus

IKP izaugsmi Strauja izaugsme bija vērojama gandrīz visos sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus rūpniecības sektoros. Būvniecība ir viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā pēdējos gados, un Būvniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā veido 6,1 procentu.

sasaistot tirdzniecības līmeņus un apjomus

Sabiedriskais patēriņš Investīciju pieaugumu sekmēja stabila makroekonomiskā vide, banku sektora stabilitāte, ārzemju investīciju ieplūde un optimisms par Latvijas ekonomikas attīstību.